Kā es pavadīju laiku Bar.lv bārmeņu skolā | Bar.lv

Dzīvē paļaujos uz spontānām rīcībām un arī šo reizi nenožēloju. Ilgi domāju, kur es varētu izmantot savus talantus un beidzot atradu! Tagad es patiešām daru to, kas man patīk.

Elina

Sākumā bija sajūta kā afišas stabam, tieku aplīmēta ar informāciju, tik daudz jaunu lietu uzzināju jau pirmajās dienās! Dzirkstelīte acīs nepazuda ne mirkli. Tā kā bārā jau esmu strādājusi, jutos ļoti droši un ik lekciju smaidīju kā maija saulīte! Daudz jauniepazītas garšas, esošas, paliekošas, vētrainas un pašu radītas.

Palēnām viss iet uz priekšu, ir prieks no rīta celties, un tā laika gaitā mēs izveidojāmies kā viena liela komanda! Kontroldarbi un praktiskās nodarbības bija neticami interesants piedzīvojums, katru reizi tiek uzzināts kaut kas jauns, tāpēc nokavēt nodarbību bija kā nokavēt pasauli. Arī rītos, kad laikapstākļi ietekmē garastāvokli, zini, ka vari pirms nodarbības izbaudīt, mācību nolūkos taisītu, kafiju ar pāris karotītēm domu. Jauniepazīti brīnumi, interesanti fakti, neizjustas garšas, asprātības un perfekta kompānija. Tā vien to visu gribējās iemūžināt ar ogli zīmētā skicē un piespraust pie sienas.

Jauniepazītie cilvēki tagad ir vieni no labākajiem draugiem un kolēģiem! Gandrīz kā maza ģimenīte, auguši kopā savās zināšanās. Arī pasniedzēji, manuprāt, bija un ir paši labākie! Pat tad, kad vienu brīdi ķecerējos apkārt, kad darbs velk uz vienu pusi un citi pienākumi citur, bija ļoti saprotoša attieksme. Tas šeit ir raksturīgi, individuālā pieeja katram – un tas arī padara šo skolu par vislabāko. Pasniedzējs ticēja mūsu potenciālam un bez tā mēs nebūtu tie, kas esam tagad.

Mans ceļš veda grāmatu dziļumos, alkoholu plašumos, kokteiļu receptēs un neremdināmā izzināšanā. Turklāt uz beigām, kad visi kļuvām par draugiem, sākās īstā ballīšu temperatūra. Redz, katrs jau vēlas iebāzt pirkstus medus podā un katram ir savi paņēmieni, kā aizsniegties pēc tās burciņas visaugstākajā plauktā.

Skumji mazliet, ka jādodas prom, jo tādu sajūtu spektru var iegūt tikai šeit. Man vairs nav tas, kas man bija kādreiz, bet man ir kas jauns, kas man nekad nav bijis. Jācer vien, ka tik drīz nesairs mūsu kopīgi celtā smilšu pils, jo šis laiks tiešām pagāja tik ātri kā izšauta lode. Bet man ir milzīgs prieks ka es šeit biju. Tagad mēs visi esam spējīgi un gatavi mesties piedzīvojumos!

Autors: Elina Zvirbule

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *