Intervija ar bārmeni Mārtiņu Rozenvaldu | Bar.lv

Kāpēc izvēlējies bārmeņa profesiju?

Mana profesija sākotnēji bija pavārs. Septiņus gadus nostrādāju virtuvē, bet tad radās iespēja pastrādāt kādā no Rīgas bistro. Man gribējās cilvēkus apkalpot pie galdiņa, tāpēc pienesu viņiem tos ēdienus, kas bija jāgaida ilgāk. Man tas iepatikās, un es piedāvāju apmeklētājiem izvēlēties ēdienkartē ēdienus, bet es visu salikšu un atnesīšu. Man gan no šīs darbavietas bija jāaiziet, jo es klientus pārāk lutināju. Bet man tas ļoti patika. Aizdomājos – varbūt man vajadzētu strādāt zālē? Pieteicos darbā grieķu restorānā, kur meklēja viesmīli. Nolēmu pamēģināt un biju gatavs strādāt bez atalgojuma, lai tikai iegūtu zināšanas un pieredzi. Tā es sāku strādāt gan virtuvē, gan par viesmīli, gan bārmeni. Pamazām attālinājos no virtuves un nolēmu kļūt par bārmeni.

Vai bārmenim ir nepieciešama speciāla izglītība?

Izglītībai ir jābūt. Es gan visu apguvu pašmācībā. Apmeklējot izglītojošus pasākumus, esmu iepazinies ar ļoti gudriem cilvēkiem, pieredzējušiem bārmeņiem, no kuriem arī ieguvu nepieciešamās zināšanas. Man ir pavāra izglītība, un tas bija mans trumpis, kad strādāju par viesmīli, jo varēju klientiem pastāstīt par ēdieniem no A līdz Z, ieteikt viņu vēlmēm atbilstošākos. Bet jāmācās ir visu laiku, jo arī bāra tendences mainās diezgan strauji. Katrs seminārs dod kaut ko jaunu.

Kādi ir bārmeņa galvenie pienākumi?

Galvenais – klausīt priekšniecību kā zaldātam komandieri, bez ierunām pildīt uzdevumus. Pirmais pienākums ir pasūtīt preci. Jāaprēķina un jāuzraksta, kā tiek patērēta katra pozīcija, jāizplāno, lai nebūtu pārpalikumu. Kad prece ir atvesta, tā jāpieņem un jānovieto noliktavā, bet tobrīd nepieciešamais – bārā. Ja darbs ir ar kokteiļiem un svaigiem augļiem, tad jārūpējas, lai tas viss bārā būtu: jāsaplūc piparmētras, jāsagriež laimi un citroni, jāizspiež svaigās sulas, jānomazgā zemenes utt. Jāmazgā bāra piederumi, jāpārskata glāzes, tās vienmēr jānopulē. Pienākums ir laipni sagaidīt un apkalpot klientus, izpatikt, izdabāt viņu vēlmēm, arī tad, ja viņi paši nezina, ko vēlas. Jājauc kokteiļi, un to var darīt dažādi: klasiskā veidā, ar šova elementiem u.c. Jāstrādā ar naudu, ar alkoholiskiem dzērieniem, jābūt vērīgam pret klientu, viņa mantām, uzmanīgam, strādājot ar kases aparātu, jāuzmana alkohola izmantošana. Bārmenim jāpieņem pasūtījumi – ne tikai dzērieni, bet arī ēdieni. Vēl viens pienākums ir veidot attieksmi pret kolēģiem, saprasties, sastrādāties ar viņiem.

Vai tavā darbā ir bijuši īpaši izaicinājumi?

Bija gadījums, kad uz bāru bija atnākušas divas sievietes, sēdēja skumīgas, dzēra kafiju, pat nesarunājās. Man likās, ka viņas kaut kā jāuzjautrina. Es protu dažus iluzionistu trikus, pienācu, uzsāku sarunu un centos vienu no tiem parādīt. Bet viņas pajautāja: un ko tu ar to gribēji teikt? Jutos kā no laivas izmests. Es centos cilvēkiem uzlabot garastāvokli, bet saņēmu pārmetumu. Diemžēl lielai daļai latviešiem piemīt tāda iezīme – ja tu centies kaut ko parādīt, pārsteigt ar kaut ko, ko viņi neprot vai nav redzējuši, tiek uzskatīts, ka tu lielies, izrādies vai gribi no viņiem ko vairāk saņemt. Bet ārzemnieki emocionāli izrāda, ka viņiem patīk, viņi sajūsminās par to, ko tu dari. Ir jau arī latvieši, kas atbalsta un kam patīk, bet maz. Parasti viņi ir atturīgi. Ir bijuši gadījumi, kad dzeramnaudā tiek atstāta neadekvāti liela summa, pat neērti to ņemt. Ir sanācis arī izgāzties. Kad sāku nodarboties ar pudeļu mētāšanu, atraktīvo dzērienu pagatavošanu, kokteiļu jaukšanu, sevi pierādīju konkursos. Bet konkurss ir viens, savukārt dzīve – kas cits. Mani sāka aicināt uz korporatīviem pasākumiem. Reiz paprasīju ļoti augstu samaksu, jo tā cerēju, ka mani nepaņems – īsti nebiju par sevi pārliecināts. Bet viņi piekrita. Tas man mūžīgi paliks atmiņā. Pasākumā saplēsu daudz pudeļu, būtībā izgāzos kā veca sēta tieši pats savās acīs. Bet klienti, kas tur bija ieradušies, neko tādu pat nebija redzējuši, un kaut kas jau man arī sanāca. Viņi nāca man klāt, slavēja, bija pat viens darba piedāvājums. Sapratu, ka kļūdīties ir cilvēcīgi. Nekas nekrīt tam, kurš neko nemētā! Tā es sāku uzstāties. Protams, par četrreiz mazāku atlīdzību, kamēr nebiju pārliecināts, ka mans līmenis ir augsts.

Kā tu sāki „rādīt šovu” – mētāt pudeles?

Reiz nejauši iemaldījos bārā „PuPu Lounge”, kur strādāja Inguss Reizenbergs, pazīstams bārmenis. Viņš mētāja pudeles, jo gatavojās konkursam, redzēja, ka mani tas interesē, un aicināja atnākt un paskatīties. Tolaik bārmeņi mēdza mētāt tikai divus vai trīs priekšmetus, tagad – jau piecus sešus. Tajā konkursā man patika atmosfēra uz skatuves un tas, cik skaisti viss izskatījās, cik konkursanti draudzīgi. Gribēju tur nokļūt arī pats. Sāku iet pie Ingusa, viņš man palīdzēja iegādāties plastmasas pudeles treniņam. Skatījos internetā, kā to dara, un mācījos pašmācības ceļā. Pudeļu mētāšana nav viegla. Ir jātrenējas sešas stundas dienā, ģimene nav īpaši priecīga. Lai brauktu uz konkursiem, ir daudz izdevumu. Daudzi domā, ka konkursos pelnu naudu, bet ir otrādi – es to tur tērēju. Bet esmu lepns, ka pārstāvu savu valsti, varu konkurēt pasaules līmenī, ka esmu spējis iekļūt labāko desmitniekā vairākos starptautiskos konkursos. Konkursi ir dažādi, tajos gadās gan kritumi, gan kāpumi. Naudas balvas piešķir pārsvarā pirmajām trim vietām. Līdz tām es vēl neesmu ticis ne reizi un, iespējams, netikšu nekad, jo man ir ģimene un es nevaru vairs daudz laika veltīt treniņiem. Neskatoties uz to, es tomēr vēlos noturēties augšgalā, jo tā ir mana sirdslieta.

Kādas rakstura īpašības vajadzīgas bārmenim?

Liela atbildības sajūta, jo jāatbild gan par produkciju, gan par naudu, gan par klientu. Jāstrādā ātri, lai viesmīlim nebūtu jāiejaucas tavā darbā. Jāmāk pasūtīt preces, kas nav nemaz tik elementāri, kā sākumā liekas, tā ir prasme plānot, kalkulēt. Jāprot izjust klientu, viņa noskaņojumu, runāt viņam saprotamā valodā, tonī. Liela nozīme ir pieredzei. Pieredzējis cilvēks mazāk kļūdīsies. Jāprot veidot labas attiecības ar visiem kolēģiem, jo tad darbs ir produktīvāks. Nedrīkst būt iedomīgs, ne arī kautrīgs, ir jābūt par sevi pārliecinātam, draudzīgam, saprotošam, godīgam. Ar klientiem jāspēj būt savaldīgam, jāprot viņiem izdabāt, smaidīt un piekāpties, pat ja viņiem nav taisnība.

Kādas ir bārmeņa attiecības ar alkoholu, kas bārā pieejams lielā daudzumā?

Attiecības ir labas. Katram cilvēkam tas ir individuāli. Domāju, ka neviens pavārs neēd, kamēr nāk pa muti laukā. Tāpat ir arī ar bārmeni. Alkoholu es uztveru kā preci, kuru pārdodam, un instrumentu, ar kuru var skaisti un interesanti strādāt. Darba laikā, protams, alkoholu lietot nedrīkst! Arī ārpus darba jāzina norma.

Kā ir ar tiem klientiem, kuri ir pārāk daudz iedzēruši?

Mēs aicinām viņus iedzert ūdeni. Lielākā daļa tad ir neapmierināti, piedraud, bet tas nav jāņem vērā, jo tu jau dari viņam tikai labu. Ielej viņam ūdeni – ja dzer, lai dzer, ja ne, tad pats vainīgs, piespiest jau nevaru. Tomēr alkoholu vairs nelejam. Citi klienti vēlāk pat ir pateicīgi.

Kas ir grūts bārmeņa darbā?

Grūtas ir smagās stundas uz kājām, sevišķi naktīs, kad viesi ir iereibuši, skan skaļa mūzika, bet ar laiku pierod. Grūti ir saskaņot laikus, lai būtu kopā ar ģimeni. Grūti ir komunicēt ar klientu un paralēli darīt vēl citas lietas.

Kas ir pozitīvs bārmeņa darbā?

Tas, ka visu laiku esi cilvēkos, ir jautri, katru dienu kaut ko jaunu uzzini, iemācies. Bārā situācijas nekad nav paredzamas, bet ar tām iemācās tikt galā. Pozitīvais ir tad, kad kolēģi pasaka paldies par tavu darbu. Darbs man ir otras mājas, es tajā ļoti labi jūtos, tas ir arī manas priekšniecības nopelns, tā rada šādu labvēlīgu klimatu. Vēl pozitīvais ir algas dienas. Gandarījums ir tad, kad klients pasaka paldies par manu darbu, spēj to emocionāli novērtēt, piemēram, kad kokteili gatavoju ar šova elementiem.

Cik kokteiļu receptes tu zini?

Neesmu skaitījis. Apmēram simts. Dienā saskaramies ar kādiem desmit veidu kokteiļiem. Nākas arī pašam izgudrot kokteiļu receptes.

Vai piedalīšanās konkursos kaut ko dod darbam?

Jā, māca kreatīvi domāt. Reiz Latvijas Bārmeņu federācija izdomāja, ka no Rīgas melnā balzama jāpagatavo Rīgas oficiālais kokteilis. Tika izsludināts konkurss, kurā piedalījās 24 Latvijas labākie bārmeņi. Sākumā gan likās – ko tad no balzama daudz var pagatavot?! Tas ir diezgan specifisks. Bet, kad sāc mēģināt, eksperimentēt ar garšām, tad saproti, ka arī ar balzamu var izdarīt tik daudz! Un tā ir ar jebkuru produktu. Konkurss tev uzliek pienākumu izdomāt kādu kokteili arī ar interesantu produktu, kas ikdienā netiek bieži lietots. Konkursā paveras plašāks redzējums, iespējas, sāc radoši domāt. Rodas lielāks stimuls strādāt. Gribas godam pārstāvēt savu uzņēmumu. Konkursos tu arī piesaisti cilvēkus, viņi pēc tam atnāk uz tavu bāru.

Vai pats savu bāru nevēlies atvērt?

Pagaidām ne, jo gribu iekrāt zināšanas un iemaņas. Kā saka: mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Kas vēl tev palīdz profesionāli attīstīties?

Braukājot pa ārzemēm, tu redzi, kā bāros strādā ārzemju kolēģi, uzzini jaunākās tendences. Tu atbrauc jau gudrāks, ar plašāku skatījumu uz Latvijas bāriem un vispār ar citādu attieksmi pret cilvēkiem, jo ārzemēs saskaries ar dažādām tautām, komunicē, pats attīsties. Piemēram, Londonas bārā divas stundas skatījos, kā strādā bārmenis, kā viņš mētā pudeles, komunicē, jauc kokteiļus. Biju sajūsmā! Ja man likās, ka es strādāju labi, tad redzēju, ka var vēl labāk.

Ko tu novēlētu tiem jauniešiem, kuri vēlas strādāt par bārmeni?

Pirms izvēlēties profesiju, vajag padomāt, vai tā ir īstā. Bet, ja ir interese, tad vajag mēģināt. Vajag iet mācīties, iet kursos. Pamatzināšanas ir ļoti svarīgas, jo tās ļauj tālāk attīstīties straujāk. Es ieteiktu nebaidīties, mēģināt, bet, ja jūti, ka tas nav mans, tad nevajag mocīties. Bet, ja izvēle ir īstā, tad neapstāties pie tā, ka izmācās kursos un dabū darbu. Jāstājas organizācijās, kur var gūt papildu zinības.

avots: www.profesijupasaule.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *